Priesteris Vladislavs Litaunieks (1909-1941)

Šajā mājas lapā tiek apkopota un izplatīta informācija par priesteri Vladislavu Litaunieku, lai mudinātu ticīgos iepazīt priesteri Vladislavu un lūgt Dieva žēlastības ar viņa aizbildniecību.

Pēc vairākiem ticīgo lūgumiem uzsākt beatifikācijas un priestera Litaunieka moceklības kanoniskās atzīšanas procesu, Rēzeknes-Aglonas diecēzes ordinārijs bīskaps Jānis Bulis ir nozīmējis Postulātoru (kanonizācijas lietas virzītāju) priesteri Jēkabu R. Doļu, kas veic sagatavošanas izpēti kanoniskā procēsa uzsākšanai.

Kas ir “žēlastību slava”? – atbild postulātors pr. Jēkabs Doļa

Viens no elementiem, kas ļauj novērtēt kāda mirušā svētuma un moceklības autentiskumu, ir ticīgo liecības par žēlastībām saņemtām privātā lūgšanā piesaucot šī mirušā aizbildniecību pie Dieva.

Latīniski to sauc par “fama signorum” jeb “zīmju slavu”: "zīmes" ir žēlastības, saņemtas piesaucot pr.Vladislava aizbildnību, savukārt, "slava" ir cilvēku liecības un pārliecības par viņa aizbildniecību pie Dieva.

Ja kāds ir pārliecināts par kāda mirušā ticīgā svētumu, privātā lūgšanā ar šī mirušā aizbildniecību viņš var lūgt nepieciešamas žēlastības un, ja tās ir saņemtas, tas kalpo kā šī ticīgā pārliecības par mirušā svētumu apstiprinājums.

Pašreiz tie vāktas liecības par saņemtām žēlastībām, lai pārliecinātos, ka ticīgie savā personīgajā lūgšanā piesauc priestera Vladislava aizbildniecību un apgalvo, ka ir uzklausīti. 

Tātad, tiek apkopotas liecības ne vien par brīnumiem pretēji dabas likumiem, bet arī par garīgā un laicīgā rakstura žēlastībām, kuru saņemšana tiek piedēvēta Priestera Vladislava aizbildniecībai.

Pašreiz Postulātors apkopo to liecības, kas apgalvo, ka ir saņēmuši dažādas žēlastības ar Priestera Vladislava aizbildniecību, un tāpēc uzskata viņu par svēto un patieso Kristus mocekli.

Kas ir moceklis?

"Tad viņš visiem sacīja: “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi, lai ņem savu krustu ik dienas un seko man. Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību manis dēļ zaudēs, tas to izglābs" (Lk 9,23-34)

Mocekļi ir kristieši, kas atdod savu dzīvību, lai paliktu uzticīgi Kristus mācībai. Grieķu vārds "mártyr" nozīmē "liecinieks", tā pirmkriestieši sauca pirmos mocekļus. Mocekļi apliecinā ticību vajātāju priekšā, kuri naida uz ticību un Kristu vadīti, atņem mocekļiem dzīvību. Ar mocekļa nāvi cilvēks apliecina ticību Kristum, jo ir gatavs drīzāk mirt, nevis atteikties no ticības vajāšanu laikā.

Katolsikās Baznīcas katehisms māca, ka "kristiešu pienākums - būt līdzdalīgiem Baznīcas dzīvē, mudina viņus rīkoties kā Evaņģēlija un no tā izrietošo pienākumu lieciniekiem. Šī liecība ir ticības tālāknodošana vārdos un darbos. Liecība ir taisnības akts, kas atklāj vai dod iespēju citiem pazīt patiesību(sal. Mt 18, 16)." (KBK §2472)

Ko nozīmē beatifikācija?

Beatifikācija jeb pasludināšana par svētīgo mocekli ir kaut kas daudz svarīgāks un nozīmīgāks nekā tikai piemiņas godināšana.

Kad 1941. gada jūnijā padomju okupanti piesprieda nāvessodu un nošāva priesteri Litaunieku Daugavpils cietumā, viņi domāja, ka viņš ne tikai pazudīs fiziski, bet arī tiks izdzēsts no cilvēku atmiņas. Tas nekad nenotika, jo gan viņa ģimene, gan draudzes locekļi, gan tautieši trimdā, gan ticīgie atkal brīvajā Latvijā, nekad viņu neaizmirsa. Pēc kara sekoja citas viņa piemiņas godināšanas formas – par viņu tika rakstīts presē, tika uzņemta filma, viņam veltīja garīgās dziesmas.

Tomēr beatifikācija ir kaut kas daudz svarīgāks, jo tā nodibina oficiālo mocekļa kultu vietējā Baznīcā un apstiprina viņu kā paraugu uzticībā Kristum, par kuru arī pr.Vladislavs runāja sākoties okupācijai un Baznīcas vajāšanām.